Par mums
Mazs dārzs Zemgalē. Divi simti šķirņu. Divdesmit gadu pieredze.
Mans vārds ir Anita Ozoliņa. Es dzīvoju un dārzu koptu netālu no Jelgavas, Zemgales līdzenumā, kur augsne ir mālaina un vēji vasarās mēdz būt spēcīgi. Šeit nav ideālu apstākļu rozēm — un tieši tāpēc man patīk par tām rakstīt.
Rozes audzēt sāku 2004. gadā, kad no vecmāmiņas mantoju veco dārzu Zemgalē ar diviem lieliem tējhibrīdu krūmiem. Vecmāmiņa Marta bija tā, kas man iemācīja: «Roze ir tā pati puķe, tikai ar dūrieniem». Ar to viņa domāja, ka baidīties nevajag — jāmācās un jāstrādā.
Šodien manā dārzā ir vairāk nekā 200 rožu šķirņu: no vēsturiskajām parka rozēm līdz mūsdienu Deivida Ostina angļu selekcijai. Katru gadu daļu no tām zaudēju — ziema mūs neapžēlo. Tāpēc rakstos šeit dalos ar praktisko: kas tiešām izdzīvo Latvijas ziemā, kā izvēlēties šķirni pēc augsnes, kā glābt rozi no melnās sēnes.
Kāpēc šī vietne
Latviešu valodā par rozēm raksta pārsvarā stādaudzētavu katalogi — kur galvenais ir pārdot stādus. Man nav pārdodams — es tikai stāstu par to, ko esmu pati pieredzējusi. Ja jums šķiet, ka kāds padoms nav pareizs, uzrakstiet — pārbaudīšu savā dārzā.
Kā es rakstu
- Bez teorētiskā ideāla — tikai tas, kas darbojas man Zemgales apstākļos.
- Ar konkrētiem datumiem — nevis «pavasarī», bet «marta beigās, kad temperatūra dienā jau ilgāku laiku turas virs +5°C».
- Ar šķirņu nosaukumiem — kurš 'Rose de Rescht' un kurš 'Constance Spry'.
- Ar kļūdām — arī ar manām.
Ja gribat sazināties — šeit ir kontakti.